Dziļurbums

Latvijas teritorijā dziļurbumu ierīko

Latvijas teritorijā visbiežāk dziļurbumu ierīko, lai iegūtu dzeramo ūdeni no, vairāk kā 250 miljonus gadu veciem nogulumiežiem, jeb aukšdēvona vai vidusdēvona iežu veidošanās laikmeta.

Šajā iežu veidošanās laikmeta gaitā, atkarībā no tā laika klimatiskiem apstākļiem un iežu veidošanās procesiem, latvijas teritorijā ir veidojušies tādi ieži, ko sauc par dēvona māliem,dolomītu, aleirolītiem un smilšakmeni.

Turpretī gan aukšdēvons gan vidusdēvons ir sadalīts ūdens nesošos horizontos, kurus parasti atdala māla slāņi, kas savukārt nodrošina pazemes ūdeņu nesaplūšanu kopā. Tāpēc katram ūdens nesošajam horizontam piemīt sava ūdens kvalitāte apjoms un ķīmisko vielu sastāvs.

Urbjot artēziskās akas jeb ūdens apgādes urbumus pieredzējuši urbšanas meistari zina katra ūdens nesošā horizonta specifiskās īpatnības, un vadās pēc personīgās pieredzes vai iepriekš iegūtiem datiem par noteiktu zemes gabalu, lai rast optimālu ūdens apgādes risinājumu konkrētā patērētāja vajadzībām kur ūdens ir tīrāks un kvalitatīvāks.